Nešauboties varam teikt, ka no visiem starojuma veidiem ikdienā
visbiežāk sastopamies ar siltumstarojumu.
Pilnīgi visi ķermeņi izstaro elektromagnētiskā starojuma kvantus. Šis process
notiek uz ķermeņu iekšējās enerģijas rēķina un ir tieši atkarīgs no ķermeņa
temperatūras.
Ķermeņu siltumstarojumu termodinamiskā
līdzsvara apstākļos raksturo divi likumi. Pirmkārt, enerģija, ko laika vienībā
izstaro ķermeņa virsmas laukuma vienība, ir proporcionāla temperatūras
ceturtajai pakāpei. (Šo izstaroto enerģiju sauc par starojuma jaudu.) Piemēram,
ķermeņa temperatūrai paaugstinoties divas reizes, starojuma jauda pieaug 16
reizes. Šo sakarību
sauc par Stefana – Bolcmaņa likumu.
Stefana–Bolcmaņa
likums
Siltumstarojuma jauda, ko
izstaro ķermeņa virsmas laukuma vienība, ir proporcionāla ķermeņa temperatūras
ceturtajai pakāpei.
Otrkārt, siltumstarojumu raksturo starojuma
spektrālais sadalījums pa viļņu garumiem vai frekvencēm. Atšķirībā no
retinātām gāzēm, kuru starojuma spektrālo sadalījumu redzam kā līnijspektru,
sakarsētu ķermeņu starojuma spektrs ir nepārtraukts. Tas nozīmē, ka sakarsēts
ķermenis izstaro visu viļņu garumu viļņus jeb gaismas kvantus ar visdažādākajām
frekvencēm. To, kādas frekvences kvantus ķermenis izstaro visintensīvāk, nosaka
tikai ķermeņa temperatūra.