Kad
urāna kodolā no
ārienes ietriecas neitrons, kodols sadalās divās daļās, kuras sauc par kodola
šķembām, un vēl atdalās vidēji 2 vai 3 brīvie neitroni. Šķembas ir radioaktīvas
un Kulona atgrūšanās spēku ietekmē tās pārvietojas urāna gabalā, izdalot
siltumenerģiju. Sadaloties vienam urāna kodolam, izdalās aptuveni 200 MeV enerģijas. Ja, vienam kodolam sadaloties, radušies
brīvie neitroni neizskrien no urāna gabala vai netiek absorbēti
kodolos, tad var notikt ķēdes reakcija un īsā laika periodā sadalīties ļoti
daudz kodolu, izdalot milzīgu enerģijas daudzumu. Šo principu izmanto
atombumbās.
Neitrons
ietriecas urāna kodolā.
Kodols sadalās divās daļās un rodas 3 brīvie neitroni. Tie savukārt var
ietriekties vēl trīs kodolos, kas arī sadalās un rodas 9 brīvie neitroni.
Kodolreaktoros
ķēdes reakcija tiek vadīta, absorbējot brīvos neitronus tā, lai to skaits
saglabātos nemainīgs, ja reaktora jauda ir konstanta.